Skursteņa jeb dūmvada galvenais uzdevums ir dūmu izvadīšana no ēkas, garantējot drošu sadarbību ar mājā esošo apkures sistēmu, radot labu velkmi apkures ierīcē un sekmējot degšanas procesam nepieciešamā gaisa pieplūdi kurtuvē.
Izšķir vairākas veida skursteņus mūrētos (ķieģeļu), keramiskos jeb šamota skursteņus, atsevišķi montējamos metāla dūmvadus un kombinētos mūra skursteņus ar nerūsējošā tērauda oderējumu. Galvenie nosacījumi skursteņa izveidei ir: pareiza dūmvada materiālu izvēle, dūmvada augstuma un šķērsgriezuma aprēķini, tā atrašanās vietas noteikšana, droša siltumizolācija un parocīga apkalpošana. Modernam skurstenim tiek uzstādītas augstas prasības: jābūt izturībai pret dažādām temperatūrām - gan augstām, kas rodas skursteņa sodrēju aizdegšanās gadījumā, gan zemām, pie kurām veidojas kondensāts. Skurstenim ir jābūt noturīgam pret skābēm, tam jābūt tādam, lai novērstu siltuma noplūdi un lai tas spētu brīvi izplesties.
Mūrētie skursteņi
Visilgākā vēsture ir tradicionālajam māla ķieģeļu skurstenim vairāki simti gadu. Mūrētos skursteņus joprojām izmanto daudzviet, jo īpaši ēkās, kur ekspluatē mūrētas krāsnis, plītis, cietā kurināmā apkures katlus visur, kur sadegot kurināmajam rodas augstas temperatūras (līdz 500 °C) dūmgāzes, kas veicina vilkmi. Mūra skurstenim allaž jābūt siltam un sausam tas nozīmē, ka caur to jāplūst siltiem dūmiem, ko rada sauss kurināmais malka, ogles, skaidu briketes. Ķieģeļu skursteni var izmantot kā papildu siltuma akumulatoru. Mūra skurstenis sastāv no atsevišķiem kanāliem, ko dēvē par vadiem jeb cukām parasti dūmenim ir trīs četri šādi kanāli. Katram no tiem ir savas funkcijas viens paredzēts pieslēgšanai pie krāsns vai galvenās apkures sistēmas, otrs kamīnam, trešais un ceturtais ventilācijai. Jo izvelētais apkures veids jaudīgāks, jo tam nepieciešams vairāk gaisa (piemēram, kamīns ar plašu kurtuvi) un kanāls ir lielāks. Vidēji centrālapkures katliem un kamīniem kanāla izmērs ir 25 x 25 cm, krāsnij un mūra pavardiem 25 x 15 cm, ventilācijai 15 x 15 cm.
Kanālu iekšpusei jābūt gludai, bez ieliekumiem un asumiem, lai vēlāk, skurstenim darbojoties, sieniņas nesāktu drupt. Gludumu panāk mūrēšanas procesā ik pēc noteikta posma kanāla iekšpusi nogludinot ar cimdu vai mūrnieka otu.
Īpaša nozīme mūrēta skursteņa izveidē ir pareiza ķieģeļu izvēle: no tiem atkarīgs gan skursteņa kalpošanas ilgums, gan ēkas drošība. Dūmeņus mūrē no speciāliem skursteņu ķieģeļiem, ko iedala atsevišķās markā no 75 līdz 200, kas norāda ķieģeļa stiprību jeb nestspēju. Ēkas iekšpusē izmanto mazākas markas ķieģeļus, jo tos neskars laika apstākļi, bet virs jumta seguma skaitliski lielākas markas ķieģeļus. Mūrēšanas procesā nedrīkst jaukt ķieģeļu veidus, piemēram, izmantojot parastos būvķieģeļus. Katram ķieģeļu veidam ir atšķirīga izplešanās temperatūra, tāpēc siltuma atdeve nebūs vienāda un ķieģeļi var sākt plaisāt, lobīties. Jāzina, ka skursteņa mūrēšanai izmanto tikai pilnos ķieģeļus, bez siltumizolācijas caurumiem, jo savādāk radīsies plaisas un, saplaisājot kanālu starpsienām, var izveidoties uguns vai pat sprādzienbīstama situācija.
Kad skurstenis uzmūrēts, telpu iekšpusē tas jāapmet ar mūrjavu un saskaņā ar VUGD noteikumiem obligāti apmetama skursteņa bēniņos esošā daļa. Pēc tam skursteni var krāsot, apdarināt ar dažādiem ugunsdrošiem materiāliem. Virs jumta esošo daļu jeb dūmeņa galvu var noformēt pēc savas gaumes apmest, apšūt, izzīmēt ķieģeļu šuves vai tml.
Kvalitatīvi uzmūrēts un kopts mūra skurstenis var kalpot daudzus gadu simtus. Prasmīgs mūrniekmeistars dienā vidēji uzmūrē vienu metru skursteņa ?, tātad viss garums tiks pabeigts 8- 10 dienu laikā, protams, ja netraucē laika apstākļi un meistari ir savu uzdevumu augstumos.
Keramiskie skursteņi
Kā atzīst speciālisti - šobrīd pats pieprasītākais skursteņu veids. Keramiskos skursteņus uzskata par pašiem labākajiem, jo tas ir vienīgais veids, kam ražotājs dod 30 gadu garantiju neatkarīgi no apkures veida. Šos skursteņus var vienlīdz labi izmantot gan pie augstas, gan zemas dūmgāzu temperatūras.
Keramiskais skurstenis sastāv no ārējā dobā bloka, siltumizolējošas vates slāņa un iekšējās keramiskās caurules. Ārējais bloks ir izgatavots no keramzītbetona un tā svars nav visai liels. Savukārt iekšējā keramiskā caurule ir veidota no šamota keramikas. Šamots ir stipri apdedzināts (1300 - 1450° C), drupināts un sašķirots ugunsizturīga māla produkts. Šamota kušanas temperatūra, atkarībā no sastāva svārstās no1580 līdz 1750 grādiem. Savukārt dūmvadā degoši sodrēji dažkārt sasniedz pat 1000° C temperatūru.
Akmens vates siltumizolācija reizē darbosies gan kā dūmkanāla siltinājums, gan kā amortizators, ļaujot keramiskajai caurulei karstuma ietekmē staigāt, gan neļaus uzliesmojošiem sodrējiem izplatīt svelmi uz citām mājas konstrukcijām, kā arī novērsīs pārmērīgu skursteņa atdzišanu, samazinot svīšanas iespēju. Tāpēc keramiskajam skurstenim var pievienot visas modernās apkures sistēmas ar zemām dūmgāzu izplūdes temperatūrām. Keramiskie skursteņi ir skābju izturīgi, līdz ar to ilgmūžīgi.
Keramiskajiem skursteņiem ir laba vilkme, jo tā iekšējais kanāls ir apļa formā, kura rada vismazāko aerodinamisko pretestību. Uz to iekšējām, gludajām sienām neuzkrājas sodrēji un tie ir viegli tīrāmi. Šie skursteņi ir samērā viegli -1 m skursteņa sver ap 115 kg, kas ir uz pusi mazāk nekā mūrētais dūmenis, keramiskie dūmeņi arī aizņem mazāk vietas. Vidēji viena bloka ārējais izmērs ir 32x32 cm, 36x36 cm vai arī lielāki. Keramiskos skursteņus piedāvā gatavā komplektācijā, kurā ietilpst moduļbloki, šamota caurules, kondensāta notekvads, ventilācijas režģis, caurule jeb trejgabals ar tīrīšanas atveri un tīrīšanas durtiņām,, savienotājcaurules jeb pieslēguma trejgabals 90 vai 45 grādu leņķī, dūmvada konuss, kā arī visi montāžai nepieciešamie palīglīdzekļi skābes izturīga ķite, metāla šablons, šablons maisījuma uzklāšanai, zāģa asmens minerālvatei, montāžas instrukcija, speciāla montāžas mūrjava u.c.
Keramisko skursteņu uzstādīšana ir samērā vienkārša. To salikšana atgādina lego klucīšus, līdz ar to nekādas īpašas iemaņas nav vajadzīgas, svarīgi vien ievērot visas montāžā norādītās instrukcijas. Īpaši gan jāuzsver, ka pieslēgumam ,kas savieno apkures elementu un keramisko skursteni jābūt ar 2 cm mazāku diametru nekā skursteņa dūmkanāla diametrs. Tas saistīts ar to, ka pieslēgumu parasti veido izmantojot metāla cauruli un metāla siltumizplešanās koeficents ir daudz lielāks kā šamota keramikai. Ja metāls būs biezs un stingri iespīlēts šamotā, tad karstuma ietekmē tas var pārplēst šamota keramiku. Tāpēc elastīgas hermetizācijas izveidei atstarpi starp metāla cauruli un šamota cauruli pilda ar ugunsdrošu akmens vates auklu.
Ja skurstenim paredzēts pievienot vairākas apkures ierīces, tad iespējams izveidot vienu skursteni ar dubultiem moduļu blokiem, proti, vienā bloku veido kopā savienoti divi atsevišķie bloki. Papildu tiek piedāvāti bloki ar ventilācijas kanāliem.
Metāla skursteņi
Viena no galvenajām šo dūmvadu priekšrocībām tos ir iespējams ērti izbūvēt no jebkura stāva, kur atrodas kamīns, krāsniņa vai apkures katls. Dūmvada izbūvi var sākt no jebkuras vietas ēkā un tie neaizņem lielu platību. Tos var izbūvēt iekštelpās un izvadīt cauri jumtam, gan izvietot gar ēkas ārsienu, kā arī veidot dažādas locījuma formas, piemēram, komplektējot ar dažādiem pagriezienu elementiem (15, 30, 45 grādu leņķī), apiet dažādas ēkas konstrukcijas.
Šo skursteņu pamatā ir nerūsējoša tērauda caurule. Izšķir viensienas vai dubultos, siltinātos metāla skursteņus. Viensienas skursteņus izmanto agregātu pievienošanai. Viensienas caurules plašāk izmanto, kā oderējumu klasiskajiem mūra skursteņiem (skat. tālāk).
Dubultos, siltinātos metāla dūmvadus var izmantot arī cita veida autonomajām apkures ietaisēm. Izolēts metāla dūmvads sastāv no nerūsējošā tērauda iekšējās un nerūsējoša vai cinkotā tērauda ārējās čaulas, kurai par pildījumu izmantota īpaša siltumizolācijas vate. Tā ir speciāli izstrādāta, termoizturīga (līdz 1000 ° C) akmens vate, ko metāla dūmvados pilda ar noteiktu blīvumu, kas garantē, ka augstas temperatūras iedarbībā tā nenosēdīsies. Siltumizolācija samazina kondensāta rašanās iespēju, neļauj atdzist skursteņa ārējai čaulai un izsalt no ārpuses, kā arī garantē pilnīgu ugunsdrošību. Apaļais šķērsgriezums, siltumizolācija un gludā virsma nodrošina dūmvada sieniņu ātru uzsilšanu, garantējot labu velkmi. Noteikti jāievēro ugunsdrošības noteikumi attālumam no dubultā dūmvada iekšējās malas līdz koka konstrukcijām. Arī metāla skurstenim ir nepieciešams kondensāta savākšanas trauks ar speciālu izvades caurulīti, ko montē pie skursteņa pamatnes.
Metāla dūmeņa montēšana ir ļoti vienkārša tam izmanto speciālus stiprinājumus. Vienas caurules standarta izmērs parasti ir vienu metrs, bet viens dubultā metāla dūmvada modulis sver ap 10 kg. Caurules savieno, izmantojot arī speciālas savienojumu skavas.
Dūmvada daļām, kas tiek montētas telpas iekšpusē, var izmantot elementus, kam ārējā caurule ir no cinkota tērauda. Daļām, kas atrodas ārpus ēkas, izmanto nerūsējošu vai ar speciālu krāsu pārklātu tēraudu, lai pasargātu no atmosfēras iedarbības. Skursteņa galvas noformēšanai izmanto dažādu apstrādi un konfigurācijas iespējas. Tās var krāsot, pārklāt ar apmetumu, veidot ķieģeļu imitāciju.
Vietas izvēle
Vispareizākais par apkuri domāt, jau izstrādājot projektu, pretējā gadījumā, kad ēka jau pabeigta, pārveidošanas izmaksas būs ļoti lielas. Būvējot ēku vai veicot dzīvokļa kapitālo remontu, dūmvadu un ventilācijas sistēmas jau tiek ietvertas projektā, bet, kad darbi reāli sākti, var runāt par specifiskākām lietām: dūmvada augstumu, diametru, piemērotākajiem materiāliem. Vēlams, lai skurstenis būtu izbūvēts vēl pirms jumta seguma uzklāšanas.
Skursteņus un dūmvadus izbūvē vienlaikus ar pašu ēku mūrējot sienas, starpsienās mūrē skursteni un veido ventilācijas šahtas. Ja īsti nav skaidrs, kāds skurstenis tiks izraudzīts, iespējams arī, mūrējot sienas, atstāt vietu skurstenim, taču tā pēdai jābūt iebetonētai (izņemot metāla skursteņus). Dūmeņa atrašanās vietu nosaka, ņemot vērā paredzētās apkures un ventilācijas sistēmas un plānoto telpu izvietojumu. Īpašas nozīmes tam, vai skurstenis atradīsies ēkas centrā, stūrī vai vienā malā, nav tas atkarīgs jau no iepriekšminētajiem nosacījumiem. Skursteni var veidot arī gar nama ārpusi, šādi ekonomējot telpu platību. Skursteni nostiprina, betonējot to pie mājas pamatiem. Šī iemesla dēļ mūra vai keramisko skursteni nav iespējams izveidot ēkā, kur tas nekad nav bijis paredzēts. Skurstenim jāsākas no pirmā stāva un jāvirzās uz augšu cauri visai mājai līdz jumtam. Vietu, kur dūmenis iznāk no jumta, nostiprina ar metāla plāksnēm, lai iekštelpās gar skursteņa malām nesūktos mitrums un dūmenis labāk turētos jumta konstrukcijā. Lai lietus laikā gar skursteņa malām netecētu ūdens, tā virsmas augšpusē pa perimetru veido aptuveni 4 cm izvirzījumu.
Sliktais kondensāts un tik vajadzīgā vilkme
Modernajām apkures iekārtām ir augsts siltumatdeves koeficients. To radīto dūmgāzu jeb izmešu temperatūra ir apmēram no 40° līdz 200°C, kas ir daudz zemāka nekā dūmgāzēm, kas rodas, sadegot sausam kurināmajam. Līdz ar to dūmvadā notiek intensīvs kondensāta vai precīzāk skābes veidošanās process - viens no degšanas produktiem ir tvaiks, kas atdziestot veido ūdens pilienus, kas sakrājas uz skursteņa dūmkanāla iekšējām sieniņām. Skursteņslauķi šādu procesu dēvē par skursteņa svīšanu. Jāatzīmē, ka šāds kondensāts veidojas arī tad, ja par kurināmo izmanto slapju malku.
Ūdens pilieni slīd pa dūmkanāla sieniņām lejup un sajaucas ar sodrējiem un degšanas rezultātā izdalītajām gāzēm. Notiek ķīmiska reakcija, kā rezultātā rodas skābe, kas ir ļoti agresīva pret dūmkanāla materiālu - mūrjavu un ķieģeļiem vai pret mūra skurstenī ievietoto metāla čaulu, kas kalpo kā dūmkanāls.
Tādēļ jau aptuveni pēc gada skābes iedarbībā ķieģeļu skurstenis sāk plaisāt un uz tā ārējām sienām parādās mitri plankumi, kas liecina, ka skābe ir izēdusies cauri mūrjavai un ķieģeļiem. Savukārt, metāla dūmkanāls aktīvi reaģē ar skābi, kā rezultātā notiek rūsas veidošanās, ja tiek izmantots nepareizs materiāls.
Otrs svarīgs rādītājs skursteņa izvēlē ir vilkme. Tā skurstenī rodas tāpēc, ka skurstenī esošās dūmgāzes ir vieglākas par ārpus tā esošo gaisu un tādēļ tās tiecas celties uz augšu, radot vertikālu velkmi skurstenī. Jo gāzes ir siltākas, jo velkme intensīvāka, bet, ja dūmgāzes būs pārāk atdzisušas, velkme būs tik vāja, ka skurstenis vispār nefunkcionēs. Vilkmi ietekmē skursteņa šķērsgriezuma forma. Tāpēc par labāko skursteņa šķērsgriezumu uzskata cilindra formu, jo tajā gāzu cirkulācijai ir vismazākā pretestība un tās vismazāk atdziest.
Velkmi var ietekmēt arī nepareiza skursteņa jumtiņa uzlikšana uz tā galvas. Speciālisti gan iesaka labāk šādu jumtiņu neveidot, jo dūmi pēc fizikas likumiem virzās vertikāli gaisā, taču, ja to ceļu traucē kāds šķērslis, tiem piespiedu kārtā jāmaina savs dabīgais virziens. Citkārt dūmi var nākt atpakaļ skurstenī vai arī vilkme vienkārši samazinās.
Izmēri jāzina pirms būvniecības
Ļoti svarīgi ir savlaicīgi izraudzīties piemērotu dūmvada diametru. Ja diametrs ir par mazu, dūmi nāks atpakaļ telpā, ja tas būs par lielu, apkure darbosies neekonomiskā režīmā. Bet, ja tas būs daudz par lielu, veidosies liels kondensāta apjoms.
Savukārt skursteņa diametrs ir atkarīgs no izraudzītā apkures veida (kamīns, ilgas degšanas krāsniņa vai apkures katls), kurināmā (sašķidrinātā vai dabas gāze, malka, granulas, akmeņogles, šķidrais kurināmais), apkures iekārtas jaudas (kilovatos)un iekārtas dūmgāžu temperatūras, kā arī skursteņa garuma. Ja apkurei izmantos gāzi, dūmvada diametrs būs mazāks, ja cieto kurināmo, dūmvada diametrs būs lielāks. Kamīna dūmvadiem ieteicamais diametrs ir ap 18 - 20 cm, cietā kurināmā apkures katliem 16 18 cm, gāzes katlam ap 14 cm.
Jāatceras, ka būvējot vai arī pārbūvējot skursteņus, neatkarīgi no to izmēra vai materiāla, pie katra dūmvada ir atļauts tikai vienas noteiktas apkures iekārtas pieslēgums vai nu tas ir apkures katls, vai krāsns, vai arī kamīns. Pieslēdzot vienam dūmvadam, piemēram, no vienas puses ar malku kurināmu kamīnu, bet no otras gāzes apkures katlu, pēc zināma laika dūmvadā, sastopoties abiem dūmgāžu veidiem, var rasties eksplozija.
Svarīgi arī ievērot noteikumus, kas nosaka, cik tālu skurstenis drīkst atrasties no degošajām konstrukcijām. Tas nozīmē, ka projektētājam, jāparedz iespēja, kā veidot šo brīvo vietu ugunsdrošu aizpildījumu.
Plānojot dūmvadu, jāzina, ka vilkmes nodrošināšanai, vietējo apkures ierīču dūmenim jābūt vismaz 5 metrus garam. Savukārt virs jumta kores tam jāslejas ne mazāk kā pusmetra augstumā. Arī tad, ja dūmenis izvietots jumta malā vai gar ēkas sienu, par atskaites punktu uzskata kori. Ja skurstenis paceļas virs jumta augstāk par 2 metriem, tam jābūt armētam, lai stiprā vējā dūmenis nesalūstu. Armē visu posmu, kas atrodas virs jumta un pusotra metra attālumu uz leju no jumta plaknes.
Skursteņa garuma aprēķināšanai tiek izmantotas īpašas tabulas, un vērā jāņem arī visi blakus faktori, sevišķi tie, kas ietekmē vēja kustību vai blakus mājai ir augsti koki, citas lielas ēkas, kas varētu vēju aizturēt. Vajag novērtēt arī to, ka skursteņa darbu var ietekmēt blakus esošie koki vai citi šķēršļi. Šos šķēršļus nosaka spiediena zonu formēšanās un, esot intensīvām spiediena svārstībām, pasliktinās skursteņa vilkme.
Ja skurstenis tiek izveidots pārāk īss, tad pastāv iespēja, ka vējš radīs pretspiedienu un spiedīs izejošās dūmgāzes atpakaļ skurstenī.
Galvenais noteikums regulāra tīrīšana
Lai skurstenis droši un ilgstoši varētu veikt savas funkcijas, tam nepieciešama regulāra kopšana un atbilstošas kvalitātes kurināmā izmantošana. Lietojot nekvalitatīvu cieto kurināmo (slapja malka, gumija, plastmasa), uz virsmām un dūmenī veidojas un nosēžas lipīgas, brūnas degšanas produktu nogulsnes - darva/kreozots, kas ne tikai neļauj vienmērīgi apsildīt sildvirsmas, bet arī ir ļoti agresīvs pret metālu un bojā kaļķu javu, dūmvadus un rada barjeru siltuma pārvadei starp kurtuvi un tās sienām, kas samazina siltuma atdeves efektivitāti. Atdziestot kreozots kļūst ciets kā stikls, bet, aizdegoties, kļūst ugunsbīstams un deg ar intensīvu liesmu.
Tāpēc ikvienam skurstenim pie jebkuras apkures iekārtas izmantošanas vismaz reizi (vislabāk divas) gadā ir vajadzīga skursteņslauķa palīdzība.
Šobrīd Latvijā var iegādāties arī dažādus krāšņu, kamīnu un skursteņu attīrīšanas līdzekļus, kas vairāk domāti tam, lai papildu skursteņslauķa ģenerāltīrīšanai, skursteni varētu aprūpēt saviem spēkiem. Tie ir pulveri, ko atbilstoši instrukcijai pievieno kurināmajam materiālam. Lai arī tiek solīts, skurstenī esošā kvēpu un sodrēju kārta, ja ne izzudīs, tad vismaz krietni samazināsies, skursteņslauķa apskate ir vajadzīga tik un tā.
Pienākums, kas jāatceras un kas ir vienkārši izpildāms regulāra kondensāta izvadīšana. Ja kondensāta trauks ir savienots ar ēkas kanalizācijas sistēmu, šāda manipulācija nav jāveic. Pretējā gadījumā kondensātu savāc, atverot izvades caurulīti un nolej šķidrumu kādā traukā. Kondensāta daudzuma kontrole jāveic pāris reižu gadā, profilaksei to der pārbaudīt arī pēc ilgstošām lietusgāzēm.
|
|
|
